Visprecīzāko depresijas izvērtējumu varēs sniegt mentālās veselības speciālisti kā psihiatri, psihologi vai psihoterapeiti. Taču tie ir ierobežotā skaitā, laikā un maksā salīdzinoši daudz. Tāpēc alternatīvs risinājums ir skrīninga instrumenti, piemēram, pašnovērtējuma aptaujas. Tās var viegli piedāvāt lielākām cilvēku masām par salīdzinoši niecīgu cenu, kas padara tās par optimālu sabiedrības līmeņa mērinstrumentu. Tādējādi palīdzot cilvēkiem pēc iespējas laicīgāk atpazīt depresijas pazīmes un meklēt potenciālos risinājumus.​

​

Latvijā šobrīd nav veiksmīgi ieviests jauniešu depresijas skrīninga instruments. Tāpēc jau sava maģistra darba ietvaros sāku adaptēt Garastāvokļa un Izjūtu aptauju (Mood and Feelings questionnaire), kura tiek rekomendēta Lielbritānijas bērnu un pusaudžu depresijas ārstēšanas vadlīnijās un Slimības profilakses un kontroles centra publicētajā klīniskajā algoritmā “Depresija bērniem un pusaudžiem atpazīšana, vadīšana, ārstēšana un aprūpe”. Taču pats instruments īsti vēl nav ieviests Latvijā. Tāpēc ir svarīgi turpināt ievākt datus, kas ir ļoti nozīmīgi aptaujas ticamības un validitātes izvērtēšanai un uzlabošanai.